Domāju, ka stereotips par sievietēm, kuras neko nesaprot no automašīnām, ir tik spēcīgs, ka daudzi vīrieši vispār uzskata, ka sievietēm pat braukt nevajadzētu. Labi, ja viņas zina, ka motors ir zem pārsega. Un kurā vietā jālej degviela. Tālāk viņu saprāts nav spējīgs aizsniegties. Tomēr jau sen dzīve ir pierādījusi, ka šis aizspriedums ir gaužām novecojis un vispār radies no kādiem atsevišķiem gadījumiem, vadoties pēc tā, ka parasti ar auto tehniku un remontu saistītas profesijas vairāk izvēlas vīrieši. Bet tas nenozīmē, ka sievietes neko no tā visa nav spējīgas saprast un iegaumēt.

Sievietes var būt zinošas auto jomā

auto detaļas Un es esmu viens no šādiem piemēriem. Man ir diezgan labas zināšanas par auto uzbūvi, varu apjaust, uz kuru pusi meklējama vaina, arī protu šo to zem motora pārsega atskrūvēt. Par šādām zināšanām man jāpateicas manam tēvam, kurš automašīnas pārzina līdz mazākajai skrūvītei. Visu mūžu kaut kur blakus viņam esmu bijusi, daudz ko piefiksējusi. Kopš ieguvu autovadītājas apliecību un tiku pie sava pirmā auto, tētis mērķtiecīgi mani izglītojis auto lietās, jo gribēja, lai esmu pašpārliecināta un droša uz ceļa, vajadzības gadījumā zinu, kā rīkoties.

Skaidrs, ka mans auto nebija jauns, tā bija apmēram desmit gadus veca mašīna. Un tādai var gadīties ķibeles uz ceļa, var būt situācija, ka no rīta nevaru to iedarbināt. Tā kā dzīvoju viena, studēju un strādāju, šādas zināšanas man bija noderīgas. Draugi parasti brīnījās, kad šajā jomā par kaut ko izteicos, pat smīkņāja, jo domāja, ka es tikai cenšos tēlot gudro.

Vienas zināšanas papildina citas

Patiesībā mani tas viss pat interesē. Vienmēr esmu bijusi eksakto jomu piekritēja – matemātika, fizika, ekonomika, dabaszinātnes. Tieši dabas zinātņu jomā arī pēdējā laikā vairāk esmu iedziļinājusies. Man patīk pašizglītoties – lasu grāmatas, apmeklēju kursus, skatos raidījumus. Un kaut kādā līmenī visas zināšnas saslēdzas. Arī tās, ko zinu par auto.

Tagad aktuāls ir jautājums par gaisa piesārņojumu un automašīnu izraisītajām sekām uz atmosfēru. Es zināju, ka man ir jāpārbauda un jānomaina lambda zonde mašīnai, lai kaitīgo izmešu daudzums nepārsniegtu normu. Liela daļa meiteņu droši vien pat nezina, kas ir lambda zonde, izklausās diezgan kosmiski. Bet man tētis par to bija stāstījis. Lambda zonde esot jāmaina apmēram ik pēc 100 – 150 tūkstošiem kilometru. Un es centos šo nosacījumi ievērot, lai garantētu ekonomisku degvielas patēriņu un atbilstošu kaitīgo izmešu normu. Droši vien es turpināšu apgūt zinības par auto uzbūvi, jo tas var man noderēt. Un iesaku arī citām sievietēm neatteikties no iespējas iemācīties kaut ko jaunu, jo ne vienmēr būs līdzās kāds zinošs vīrietis.