Aktualizējot tēmu par to, kā mēs iegūstam jaunas zināšanas, organizējam savu studiju procesu, jāatzīst, ka liela nozīme panākumos ir tam, kādā veidā sakārtojam savus studiju materiālus – pierakstus, grāmatas, failus, dažādu literatūru.

Skaidrs, ka studentus bieži vien pavada haoss, nekārtība uz rakstāmgalda, pieraksti dažādās vietās. Un šāda nekontrolēta pieeja saviem mācību materiāliem var ievērojami kavēt mācību rezultātus, jo, lai sagatavotos pārbaudījumiem, atkārtotu studiju vielu, jāvelta laiks, lai vispār šajā haosā vajadzīgo informāciju atrastu. Daudz produktīvāk būtu jau no paša studiju sākuma ieviest zināmu kārtību, kādā organizēt un glabāt visus ar studijām saistītos materiālus. Un tas attiecas gan uz materiāliem drukātā un rakstītā veidā, gan tiem, kas ir digitālā formātā. Un tādu šobrīd ir gana daudz, ja salīdzina ar laiku pirms desmit gadiem, kad lielākais vairākums mācību materiālu tomēr bija grāmatas un pieraksti.

Mapes, grāmatas un sava pierakstu sistēma

Protams, ka spēju uzturēt zināmu sistēmu nosaka cilvēka raksturs un personība, jo ne visiem tas ir pa spēkam vienādā līmenī. Tomēr, ja katram izdodas atrast savu pieeju un kārtību, kas viņam ir ērta, tad tas var samazināt laiku, kas jāvelta, lai gatavotos pārbaudījumiem, it īpaši sesijai. Ja materiāli ir sakārtoti, ja sistematizēti, tad ātri var atrast atbildes un atkārtot mazāk zināmo. Šajā materiālu sakārtošanas procesā labi var palīdzēt dažādi kancelejas piederumi – krāsainas mapes, pierakstu klades, saspraudes, marķieri, līmlenta un citi piederumi. Grāmatnīcās šajā ziņā pieejamais preču klāsts ir ļoti bagātīgs. Lai arī šķiet, ka tas neko īpaši nemaina, tomēr realitātē tas tiešām var uzlabot mācību rezultātus. Piemēram, līmlenta var palīdzēt vienkopus salikt pierakstus, kas ir uz atsevišķām lapām. Tās nepazudīs un nesajuks savā starpā. Un līmlenta ir noderīga arī, lai labā kārtībā uzturētu mācību grāmatas, kas bieži vien ātri nolietojas.

Kārtība arī digitālajos materiālos

Tehnoloģiju laikmetā noteikti nevar aizmirst par digitālo materiālu un pierakstu sistematizēšanu. Datorā vai citā ierīcē noteikti jāveido pārskatāms katalogs, kurā materiāli ir sašķiroti un marķēti. Arī to nosaukumi jāveido pēc vienas un loģiskas sistēmas, lai varētu ātrāk atrast un nerastos kādi pārpratumi. Tāpat ir vērts apdomāt, vai savus datus labāk nav uzglabāt kādā no tā saucamajiem datu mākoņiem, lai pieeja tiem būtu vienmēr un jebkādos apstakļos.